|
Materiālu skaits katalogā: 49 Parādīti materiāli: 11-20 |
Lappuses: « 1 2 3 4 5 » |
Vasaras saulgriežu svinības jūnija otrajā pusē šos svētkus svin arī
citur pasaulē – gan kurina ugunskurus, gan arī pēc svinībām dzērumā
brauc ar auto.
|
Līgopušķos un kompozīcijās savvaļas augus ieteicams kombinēt ar
kultivētajiem. Telpu dekoriem Jāņos piestāv dabiskums, taču no krāsu košuma un
dažādības gan nav jāvairās. |
Šķiet, kas tur liels, sakrāmē tik malku, pielaid sērkociņu, un ugunskurs
gatavs! Tomēr neaizmirsīsim, ka katru gadu šur tur tieši jāņuguns
pavadonis ir ugunsgailis. Kā pareizi rīkoties, lai nekas neaizēnotu gada
skaistāko nakti? |
Tuvojas vieni no vasaras jaukākajiem svētkiem – vasaras saulgrieži, Līgo
svētki un Jāņi! Visgarākā diena un visīsākā nakts... Katru gadu līdzās
svētku izjūtai pārņem arī nedaudz skumja apziņa, ka vasaras
visskaistākās dienas nupat, nupat ir sākušās, bet pamazām tās kļūs
arvien īsākas. |
Jāņa tēvs alu dara Pašu svētku
vakarā; Jāņu māte sieru sēja Agrā agrā rītiņā.
Līgodama vien atnāca Tā līksma Jāņu diena Pār
siliem, pār mežiem, Pār miezīšu tīrumiem. |
Der atcerēties, ka senatnē Jāņi iekrita nabadzīgākajā gada periodā, kad
klētis bija patukšas un jaunā raža vēl nebija nobriedusi un ievākta.
Tomēr pilnīgi noteikti tas nevarēja būt par traucējumu svētku priekam un
līksmībai, jo tuvojas laiks, kad varēs jauno ražu ievākt. Tāpat bija jārūpējas arī par citiem ēdieniem, lai nekā netrūktu Jāņa
bērnu pamielošanai. Šim nolūkam cepa plāceņus, raušus, kā arī apgādājās
ar svaigu gaļu, jo vecu šais lielākajos saulgriežu svētkos neviens
nevēlējās ēst
|
Klāt vasaras lielie svētki – Līgo un Jāņi. Tajos nedrīkst sēdēt
mājās, vecāki nevar liegt nakti pavadīt nomodā, jo senču ticējumi māca,
ka Jāņu nakti nedrīkst gulēt, jo tad kodīs odi. |
Visa bija Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā;
Ko plūc rīta saulītē,
Tā vairs lieti nederēja.
|
Vasaras pašā viducī dabā visvairāk jūtams pirmatnējās dzīvības spēks.
Iespējams, tāpēc daudzas pasaules tautas tieši jūnija beigās un jūlija
sākumā svinējušas un vēl tagad svin svētkus, kas saistās ar dažādām
mistērijām. Tautu folklorā tiek cildināti šo svētku varoņi. Mums -
Jānis, indiešiem - Devajana, grieķiem - Apollons. Daži pētnieki uzskata,
ka mūsu Jāņa sencis ir romiešu Januss. Saulgriežus svinēja arī senajā
Ēģiptē, Meksikā, Ķīnā, - visur pasaulē tie bijuši saistīti ar saules
godināšanu un auglības rituāliem. |
|