Šķiet, kas tur liels, sakrāmē tik malku, pielaid sērkociņu, un ugunskurs gatavs! Tomēr neaizmirsīsim, ka katru gadu šur tur tieši jāņuguns pavadonis ir ugunsgailis. Kā pareizi rīkoties, lai nekas neaizēnotu gada skaistāko nakti?

Tuvojas vieni no vasaras jaukākajiem svētkiem – vasaras saulgrieži, Līgo svētki un Jāņi! Visgarākā diena un visīsākā nakts... Katru gadu līdzās svētku izjūtai pārņem arī nedaudz skumja apziņa, ka vasaras visskaistākās dienas nupat, nupat ir sākušās, bet pamazām tās kļūs arvien īsākas.

Jāņa tēvs alu dara
Pašu svētku vakarā;
Jāņu māte sieru sēja
Agrā agrā rītiņā.

Līgodama vien atnāca
Tā līksma Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.

Der atcerēties, ka senatnē Jāņi iekrita nabadzīgākajā gada periodā, kad klētis bija patukšas un jaunā raža vēl nebija nobriedusi un ievākta. Tomēr pilnīgi noteikti tas nevarēja būt par traucējumu svētku priekam un līksmībai, jo tuvojas laiks, kad varēs jauno ražu ievākt.
Tāpat bija jārūpējas arī par citiem ēdieniem, lai nekā netrūktu Jāņa bērnu pamielošanai. Šim nolūkam cepa plāceņus, raušus, kā arī apgādājās ar svaigu gaļu, jo vecu šais lielākajos saulgriežu svētkos neviens nevēlējās ēst

Visa bija Jāņa zāle,

Ko plūc Jāņa vakarā;

Ko plūc rīta saulītē,

Tā vairs lieti nederēja.

Vasaras pašā viducī dabā visvairāk jūtams pirmatnējās dzīvības spēks. Iespējams, tāpēc daudzas pasaules tautas tieši jūnija beigās un jūlija sākumā svinējušas un vēl tagad svin svētkus, kas saistās ar dažādām mistērijām. Tautu folklorā tiek cildināti šo svētku varoņi. Mums - Jānis, indiešiem - Devajana, grieķiem - Apollons. Daži pētnieki uzskata, ka mūsu Jāņa sencis ir romiešu Januss. Saulgriežus svinēja arī senajā Ēģiptē, Meksikā, Ķīnā, - visur pasaulē tie bijuši saistīti ar saules godināšanu un auglības rituāliem.