Stonhendžas mīklas

Gadsimtu gaitā Stonhendžā Anglijas dienvidos notikušas zemnieku sanākšanas. Jau vairāk nekā 80 gadus mūsdienu druīdi, kuriem gan nav nekādas saistības ar sākotnējiem druīdu priesteriem, Stonhendžā svin vasaras saulgriežus. Pēdējos divdesmit gadus jūnijā uz svētku svinēšanu tur pulcējas tūkstošiem cilvēku. 1985. gadā varas iestādes gan aizliedza druīdu apvienību un arī svētku svinēšanu, baidoties, ka tie varētu radīt kaitējumu akmeņiem un apkārtējai ainavai, taču šis aizliegums nespēja turēties pretī gadsimtu tradīcijām - saulgriežu naktīs tur vēl aizvien pulcējas cilvēki. Pastāv mīts, ka tur notikuši un vēl tagad notiek upurēšanas rituāli. Piemēram, 1799. gadā izplatījās uzskats, ka tā sauktais Altāra akmens esot paredzēts upuru sagatavošanai vai nogalināšanai. Mūsdienās gan to cenšas noliegt, norādot, ka tas ir tikai atsevišķs, zemē nogāzies bluķis .

Somijā gatavojas laikus

Vasaras saulgrieži Somijā tiek svinēti laukos. Te tos sauc senā dieva Uko vārdā par Ukonjuhlu. Tie, kam saulgriežu laikā jāpaliek pilsētā, var nopirkt bērzu zarus un ceriņus, lai mājās radītu lauku ilūziju. Šajās dienās arī tramvaji, trolejbusi un autobusi tiek izrotāti ar bērzu zariem. Saulgriežu nakts kulminācija ir ugunskura aizdegšana. Neatņemama svētku sastāvdaļa ir balti bērzi, meitenes tautastērpos un visam pāri plandošais zili baltais Somijas karogs.

Somiem Jāņi nebūtu Jāņi, ja netiktu izmantotas tradicionālās somu pirtis. Cilvēki taisa pirts slotas no jaunajiem bērzu zariem un svētku naktī per viens otru. Tā esot ļoti nomierinoša procedūra.

Interesanta ir lielā atšķirība - somi Jāņos kurina pirti, bet latviešu ticējums vēsta: Jāņu nakti nedrīkst kurināt pirti, lai zirgi nesvīstu.

Somijā ļoti aktuāls svētku elements ir ugunskurs. Tā veidošana notiek ļoti rūpīgi un noteikti prasa daudz meža resursu. Jau vairākas nedēļas pirms somu saulgriežiem Juhannus tiek veidoti ugunskuri - krauj malku lielās kaudzēs, un, jo ugunskurs līdz svētkiem top lielāks, jo labāk. Dažos somu ciemos pat notiek sacensības - kurš izveidos vislielāko ugunskuru un cik tālu tas būs redzams. Tomēr, tāpat kā latviešiem, arī somiem Jāņos bieži līst lietus. Tad, protams, lielie ugunskuri var arī netikt aizdedzināti.

Karaliskā jāņuguns

auglību. Tāpēc daudzas tautas kurina lielus ugunskurus, ceļ ugunis augstas kārts galā, lai to gaisma sniegtos tālāk. Saulgriežu ugunij pieskāries, cilvēks iegūst spēku visam gadam. Tāpēc lec pāri ugunskuram - gan Latvijā, gan Francijā, gan Vācijā; tā ir visai Eiropai raksturīga saulgriežu tradīcija.

Parīzē katrā kvartālā bijis savs ugunskurs, un nereti ceremonijā piedalījies arī Francijas karalis, pats ar savu roku iededzinādams jāņuguni.

Slāvi svin uz nebēdu

Krievi, gatavojoties vasaras saulgriežiem, brūvē alu, medalu. Izpušķo māju, dzīvniekus, sevi - visu, kas pa rokai.

Iepriekšējā vakarā - Agrafenas peldinātājas dienā - obligāti mazgājās, lai pēc tam tīri iegremdētos upē un no rīta basām kājām (vai pat pa pliko) skraidītu pa rasu. Ugunskurs arī ir obligāts. To kur augstā vietā, ripina uguns riteņus, un pēc tā, kā ripojis ritenis, zīlē, vai gads būs labvēlīgs, vai ne.

Obligāti jālec pāri ugunskuram. Jāpārlec trīs reizes kopā ar draudzeni. Meitām galvā jābūt vainagam. Ja tas krīt, tad jaunajam cilvēkam, kas to noķer, ir tiesības bildināt šo meiteni.

Krievi ugunskurā sadedzināja vecas lietas, bet sievietes, kuru bērni bieži slimoja, nesa turp bērnu krekliņus, meta ugunskurā un sadedzināja. Tika uzskatīts, ka līdz ar to sadedzina visas slimības un nelaimes.

Galvenā vasaras svētku puķe slāviem ir nārbulis. Šī zālīte ir laba pret visām kaitēm. Ja ģimenē kāds bija ļoti nopietni saslimis - uzvārīja nārbuļu uzlējumu un ar to dzirdīja slimnieku. Tie ir jāsavāc svētku rītā.

Ko darīt Jāņu naktī? Nu, šis ieradums gan visām tautām ir ļoti līdzīgs - daudzi meklē papardes ziedu, un martā vienmēr tiek izpildīts dzimstības plāns.

Jāņi un Jāņu diena citās zemēs

Albāņiem - Sv. Joanna vai flakadajt - liesmu diena;

austriešiem - Sv. Joanna;

bulgāriem - Jenjavden, Janjuvden;

baltkrieviem - Djenj Svjatovo Jana Kupala;

čehiem - Sv. Jāna;

horvātiem - Ivanj dan,Ivane, Svitjnak;

holandiešiem - St. Jan;

frančiem - saint Jean, Jean Baptist;

Pireneju pussalas tautām - san. Juan;

maķedoniešiem - Ivandjenj, Jenovdjen, Jojanovodjen;

ukraiņiem - Kupala, Kupailo, Kupaiļica;

serbiem, melnkalniešiem - Svitanak, Ivandan;

slovēņiem - Ivanje, Ivaneva,Sentjanževa, Janževa;

poļiem - Sv. Jana;

somiem - Juhannus, Mittuma-arja, Metumaari, Ukonjuhla;

zviedriem - Midsommarat, Jon;

norvēģiem - Jonsakatton;

šveiciešiem - Jan, Sunnawend (Saulvedis);

vāciešiem - Johanna;

ungāriem - Sv. Joana;

rumāņiem - Sanzaene, Sv. Joande nara (Vasaras sv. Jāņa diena).