Līgodziesmu krājums - ... Pantiņos - Rakstu katalogs - Līgo un Jāņi - latviešu dižsvētki
Sākums | Reģistrācija | Ieeja
Līgo & Jāņi
Reklāma
Sadaļas / Kategorijas
... Ticējumos [4]
... Tradīcijās [8]
... Kas tie tādi [5]
... Dainās [5]
... Virtuvē [10]
... Pantiņos [3]
... Rotaļās [4]
Viedoklis
Kā plānojat aizvadīt gada īsāko nakti?
Atbilžu kopskaits: 221
Partneri
Statistika
Meklēšana
Sākums » Raksti » ... Pantiņos

Līgodziesmu krājums

Es sasēju Jāņa sieru
Deviņiem stūrīšiem,
Lai redzēja Jāņa bērni,
Jāņa nakti sanākuši.

Stūrainīti sieru sēju
Deviņdesmit stūrīšiem,
Lai sanāca Jāņu bērni
Deviņdesmit novadiem.

Jāņu māte sieru sēja,
Medus kausu vidā lika;
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Man pašai viducītis.

Jāņu māte sieru sēja,
Vardi lika viducī;
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Jānīšam viducītis.

Jāņu nakti sieru sēju
Deviņiem stūrīšiem:
Vienā stūrī govu gani,
Otrā stūrī pieguļnieki.

Siesim sieru palagos,
Jāņu dienu gaidīdami;
Kad atnāks Jāņu diena,
Pamazām izdalīsim.
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Jānītim viducītis.

Jōņu mōte sīru sēja
Jōņ'a dīnas reiteņā;
Jōņa bārni skatejōs,
Maleņā stōvādami.

Jāņa māte sieru sēja
Pašā Jāņu vakarā;
Jānīts cēla akmentiņu
Vaidēdams, raudādams.

Jānīts kūla savu sievu,
Kam nesēja lielu sieru,
Kam nesēja lielu sieru,
Kam maziņu plikšināja.

Sieru, sieru, Jāņu māte,
Rītu būs Jāņu diena:
Atnāks Jāņi, aizies Jāņi,
Nebūs tev ko pacienāt.

Jāņa māte, sien man sieru,
Tevi sauca sējējiņu;
Mana māte nevīžoja
Ne akmeņa pacilāt.

Mana balta māmulīte
Mazu sieru sasējusi.
Ko tu dosi ganiņam,
Ko zālīšu nesējam?

Skopa skopa man māmiņa,
Kur tik skopa gadījās:
Asariņas izraudāja,
Jāņu sieru sasienot.

Aiz skopuma saiminiece
Jāņu siera neizsēja,
Lai nenāktu Jāņa bērni
Viņas sētu aplīgoti.

Klusu klusu klausījos,
Kas nātrēs čabinās:
Jāņa māte sieru sēja,
Lai neredz Jāņa bērni.

Jāņu māte sieru sēja
Aiz pirtiņas elksnīšos;
Nebij lāga sasējusi,
Pati visu apēdusi.

Jāņa māte sieru sēja,
Aiz eglītes tupēdama;
Lien laukā, Jāņa māte,
Dod saviem bērnīniem!

Jāņu māte sieru sēja
Aiz namīna krūmīnā,
Jāņu meitas govis slauca,
Laidarāi tupēdamas;
Pienīc gāja; šņību, šņābu,
Kaņepīte: knipu, knapu.

Naudu, naudu, Jāņu tēv,
Jālīgst siera sējējiņa:
Jāņu māte saslimusi,
Jāņu dienu gaidīdama.

Tēva gods, tēva gods,
Kur tās pašas mātes gods?
Tēvis alu padarīja,
Māte sieru nesasēja.

Citās mājās sieru sēja,
Mūsu mājās vien nesēja:
Mūsu mājās slinkas meitas,
Nemāk sieru sataisīt.

Sīn man sīru, Joņa mōt,
Es tev dūšu vainadziņu
Nū visōdim zemes zīdim,
Ōbeļzīdu vīn nadūšu;
Ōbelīte gouži roud,
Kōjiņom nūminūt.

Jāņu mātei lielas govis
Tā kā vienas briežu mātes;
Tā sasēja lielu sieru,
Jāna bērnus gaidīdama.

Jāņu māte sieru sēja,
Ozolāi sēdēdama;
Kāp zemē, Jāņu māte,
Jāņu diena atnākusi.

Sieru sēju ritenī,
Alu lēju kanniņā,
Savu pašas istabiņu
Ar rozēm izkaisīju.

Es to savu istabiņu
Ar meijam izpušķoju,
Saldu alu darināju,
Līgotājus gaidīdama.

Jāņu māte sieru sēja
Deviņiem stūrīšiem;
Jāņu tēvis alu dara
No tā miežu gabaliņa.

Jāņu māte sieru sēja
Deviņieme stūrīšiem;
Jāņu tēvis miežus sēja
Celmaināje līdumāje.

Jāņa māte sieru sēja,
Jāņa bērnus gaidīdama;
Jāņa tētis alu dara,
Jāņa bērnus gribēdams.

Jāņu tēvis miežus pļāva
Jāņu dienas aliņam;
Jāņu māte govis slauca
Jāņu dienas sieriņam.

Jāņu māte sieru sēja,
Tai ir govis laidara;
Jāņu tēvs alu taisa,
Tam ir mieži tīrumā.

Jānim auga rudzi mieži,
Tas dod maizi, alutiņu;
Jāņa mātei govis, aitas,
Tās man dod sieru, pienu.
 Jāņa tēvs alu dara
Pašu svētku vakarā;
Jāņu māte sieru sēja
Agrā agrā rītiņā.

Jānīts nāca par gadiņu,
Jāņu zāles meklēdams;
Nāc, Jānīti, katru gadu,
Visi tevis ļoti gaida.

Visi putni priecājās,
Jāņu dienu gaidīdami;
Kad atnāca Jāņu diena,
Visi spārnus plivināja.

Jāņa diena svēta diena
Aiz visam dieniņām;
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja.

Līst', lietiņ, kad līdams,
Nelīst' Jāņu vakarā:
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs Jāņu papardītes.

Jāņa tēvs alu dara
Baltā bērza muciņāi;
Jāņa māte sieru sēja
Baltā linu audeklāi.

Tēvs bij alu izdarījis
No tiem sēklas palikiem;
Māte sieru sasējusi
No jaunāmi telītēm.

Jānīt, Jānīt,
Vai tev alus ir brūvēts?
Šodien, rītdien,
Pairīt pati Jāņu diena.

Dar', bāliņi, miežu alu,
Dod Jāņam padzerties;
Šogad mieži trekni auga,
Alus rūga putodams.

Brēkdams gailis laktā lēca,
Nu būs miežu vasariņa;
Nu dzers alu Jāņu bērni,
Snīpus krūzē mērcēdami.

Jānīšam alu daru
No sējiņas paliekiem;
Darīs alu Miķeļiem
No jauniem miezīšiem.

Jāņa tēvs alu dar'
No līduma miezīšiem,
Pēterīts raugu lika
No trīs ošu lapiņām.

Jānīšam, bāliņam,
Tam es daru alutiņu,
Lai tas dzēra, lai tas ēda,
Lai tas mani daudzināja.

Šādi Jāņi, tādi Jāņi
Mūs' Jānīti nepanāca:
Mūs' Jānītis alu dara,
Deviņ' tautas dzirdināja.

Alu dara Jāņu tēvis,
Jāņu dienu gaidīdams;
Kad atnāca Jāņu diena,
Nu aliņis jāizdzer.

Apenītis, grozgalvītis,
Kokā kāpa olu dēt,
Kubulājā izperēja,
Jāņa naktī izvadāja
Ar dziesmami, valodāmi.

Aiz kaļneņa dyumi kyup,
Kas tūs dyumus kyupynova?
Jōneits, brōleits, olu dora,
Jōņa dīnas gaideidams.

Dūmi kūpi, dūmi kūpi
Aiz pirtiņas namiņa:
Tur rosās Jāņa tēvsi,
Jāņu alu darīdams.

Caur zemīti dūmi kūp,
Zaķis dara alutiņu;
Tur sabrauca Jāņu bērni,
Saldu alu dzērējiņi.

Aiz kalniņa miežus sēju,
Lai vārniņas nenoēd;
Es Jāņiem alu daru
Kumeliņa pēdiņā.

Jāņa tēvs alu dara
Daudzajiem bērniņiem;
Jāņa bērni izslāpuši,
Jāņa dziesmas dziedādami.

Muns Jānītis alu dara
Tievu tievu, garu garu:
Trīs miezīši, piecas mucas
Tā saldina alutiņa.

Melnu ļaužu tas Jānītis,
Melnu dara alutiņu,
Lai Dievs dod citu gadu
Vēl melnāku padarīt.

Jāņa māte alu dara,
Biti bāza kabatāji,
Lai dzied viņas dzērājiņi
Kā bitītes stopiņāji.

Soldu olu pīdarēju,
Jōņu dīnas gaideidams,
Lai varātu dyžan brangi
Sovus bārnus pacīnēt.

Zaļu dienu pirti kūru
Ar ozola zariņiem,
Lai peras tie ļautiņi,
Kam bij kaula kažociņš.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Visi ļaudis tevi gaida:
Gaida govis, gaida gani,
Gaida lauku arājiņ'.

Visi gaida Jāņu dienu,
Gani gaida, govis gaida:
Ganiem siers, ganiem piens,
Govīm bērza vainadziņi.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir pulka gaidītāju:
Govis gaida zāļu kroni,
Meitas skaistas līgošanas.

Visi gaida Jāņa dienu,
Meitas gaida, puiši gaida;
Puišiem sieru, puišiem alu,
Meitām zāļu vainadziņu.

Ganīts nāca līgodams,
Jāņu dienu gaidīdams;
Nāc nākdama, Jāņa diena,
Mēs jau tevis daudz gaidāmi:
Govis gaida zāļu kroņu,
Meitas skaņas līgošanas,
Meitas skaņas līgošanas,
Puiši alus padzeršanas,
Puiši alus padzeršanas,
Mīksta siera paēšanas.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir daudzi gaidītāju:
Meitas gaida, puiši gaida,
Gaida tēvs un māmuliņa.

Nāc nākdama, Jāņa diena,
Visi bērni tevi gaida,
Visi bērni tevi gaida,
Aiz vārtiem sasēdušies.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Visi bērni tevis gaida;
Tevis gaida atnākot,
Manis lielu uzaugot.

Lieli ļaudis, mazi ļaudis,
Visi gaida Jāņu dienu:
Meitas gaida laidarā,
Puiši miežu druviņā,
Tie trešie mazi bērni
Papardīšu krūmiņa.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Kur tik ilgi kavējies?
Novīst mani puķu kroņi,
Rožu lauki izravēti.

Sen domāju, sen gaidīju,
Kad atnāksi tas Jānītis;
Nu gaidīju, nu atnāca,
Nu bij jauka līgošana.

Līgodama vien atnāca
Tā līksma Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.

Koši koši, jauki jauki,
Kad atnāca Jāņa diena:
Dzied putniņi, līgo meitas,
Meža gali gavilē.

Visu gadu naudu krāju,
Jāņu dienu gaidīdama;
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu naudiņa jātērē.

Lij, lietiņi, šodien, rītu,
Jāņu dienu vien nelīsti:
Samirks manas villainītes,
Jāņam ziedus meklējot.

Visu gadu naudu krāju,
Jāņu vakar' gaidīdams;
Kad atnāca Jāņu vakars,
Par kapēķi brandavīnu.

Visu gadu naudu krāju,
Jāņ' vakaru gaidīdams;
Kad atnāca Jāņ' vakars,
Pa kapeiku mātes meitu.

Lij, lietiņi, kad līdams,
Nelij Jāņu vakarā;
Tev pieder viss gadiņš,
Man tik Jāņu vakariņš.

Jauka bija Jāņu diena
Par visām dieniņam;
Līgo saule, līgo bite,
Līgo visa radībiņa.

Sper, pērkon, kad sperdams,
Nesper Jāņu vakarā;
Tev pieder viss gadiņš,
Man tas Jāņu vakariņš.

Lij, lietiņ, Jāņu dien',
Nelij Jāņu vakarā:
Augs rudzīši, augs miezīši,
Augs jaunas meitenītes.

Lija lietus Jāņu dien',
Lija Jāņu vakariņ'.
Tas lietiņš labu dara,
Kas nolija Jāņu dienu;
Tas lietinš sliktu dar',
Kas lij' Jāņu vakarā.

Līst', lietiņ, kad līdams,
Nelīst' Jāņu vakarā:
Jāņu bērni izmirkuši,
Jāņu zāles lasīdami.

Lietiņš lija Jāņu nakti,
Lietiņš Jāņu vakarā;
Jāņu bērni samirkuši,
Jāņu zāles lasīdami.

Lietiņš lija pavasari,
Lietiņš Jāņa vakarā;
Jāņa bērni samirkuši,
Zem ozola stāvēdami.

Lietiņš lija Jāņu nakti,
Lietiņš Jāņu vakarā;
Salij' mana Jāņu rota,
Jāņos vīti vaiņadziņi,

Lietus vien, lietus vien
Visu garu vasariņu;
Dod, Dieviņ, saules gaismu
Jel tai Jāņu vakarā.

Slikta nāca Jāņu diena
Ar slapjumu, ar aukstumu:
Visi ziedi izmirkuši,
Visas gunis izdzisušas.

Lija lietus Jāņu dienā,
Lija Jāņu vakarā;
Pats Jānītis sienu pļāva
Ar savām meitiņām.

Lija lietus Jāņa dienu,
Lija Jāņa vakariņu;
Nu bij miežu sējējam
Rokā nest cepurīti.

Lija lietus Jāņu dienu,
Lija Jāņu vakarāi;
Ai Jānīti, Dieva dēls,
Kam tiltiņu netaisij'?

Lietiņš lija Jāņu nakti,
Lietiņš Jāņu rītiņā:
Nevarēju tālu iet
Pelnīt siera gabaliņu.

Klusi lija lietutiņis
Pašu Jāņu vakariņu;
Laukā klāju villainītes,
Mātes dotus lindraciņus.

Jāņu nakti lietus lija,
Tad dancoju aizkrāsnē;
Kad saulīte rotāsies,
Tad dancošu zālītē.

Tev, liepiņa, platas lapas,
Apsedz manu vainadziņu:
Jāņu nakti lietus lija
Sudrabiņa lāsītēm.

Kaķīšam bērns nomira
Pašā Jāņu vakarā;
Visi meži miglu meta
No kaķīša asarām.

Jāņu nakti lietiņš lija
Sudrabiņa lāsītēm;
Tas nebija lietutiņš,
Tās bij Jāņa asariņas.

Lija lietus Jāņu nakt',
Lija Jāņu vakariņu;
Jāņu mātes lievenītes
Ar sudrabu aplijušas.

Lija lietus Jāņu dienu,
Lija Jāņu vakariņu;
Jāņu nakti lietus lija
Ar sudraba lāsītēm.

Lietus lija Jāņu dienu,
Trīs lāsītes vien nolija:
Viena ziedu, otra lapu,
Trešā smalka sudrabiņa.

Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis:
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēc jaunas meitas.

Kūpā, kūpā, meitineites,
Lai Jōneišus īleigōtu:
Pyrmī goni, pēc orōji,
Pēc orōju jaunas meitas.

Trīs naksniņas Ziemassvētki,
Visas trīs dancojamas;
Viena pati Jāņu nakts,
Visu nakti dziedājama.

Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdama;
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.

Visu gadu Jāņus gaidu,
Dziesmas tinu kamolā;
Kad atnāca Jāņu diena,
Pa vienai šķetināj'.

Man bij dziesmu trīs pūriņi
Apinīšu dārziņāje,
Labas vien salasīju,
Jāņu dienu gaidīdama;
Kad atnāca Jāņu diena,
Nu ir dziesmas jāizdzied.

Atslēdziņa nolūzusa
Manam dziesmu pūriņam;
Lai dziesmiņas pataupās
Līdz Jānīša vakaram.

Visu gadu dziesmas krāju
Sudrabiņa vācelē;
Pašā Jāņu vakarā
Izbārstīju pagalmā.

Līgodama vien staigāju,
Jāņu dienu gaidīdama;
Kad atnāca Jāņu diena,
Simtiem dziesmu skandināju.

Ganos gāju, dziesmas tinu
Pa vienai kamolā;
Kad atnāca Jāņa diena,
Lai tek manis kamoliņš.

Mūs' māmiņai daudz dziesmiņas
Kamolā sasatītas;
Kad atnāksi Jāņu diena,
Par vienai ritināsi.

Nāciet, meitas, padziedāt,
Sav' balstiņas ielocīt:
Drīz atnāks Jāņu diena,
Tad būs liela dziedāšana.



Avots: http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=120&print=1
Kategorija: ... Pantiņos | Pievienoja: FisherLV (25.03.2010)
Skatījumu skaits: 1159 | Birkas: pantiņi, dziesmas, dzejoļi | Reitings: 2.0/1
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]