Vasaras saulgriežos, kad visgarākajai dienai

seko visīsākā nakts, mūsu tauta svin Jāņus.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši.

Jānīts sēd kalniņā,
Zelta kokli koklēdams.
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Nāc meitiņu pulciņā,
Tad māmiņa tev iedos
Jāņa siera gabaliņu.

Grezni, grezni Jānīts jāja, līgo, līgo.
Nopušķotu kumeliņu, līgo.
Grezni dzieda mūs māsiņa, līgo, līgo.
Rožu dārzu laistīdama, līgo.

Sieru, sieru, Jāņa māte, līgo, līgo.
Tev ir govis laidarāi, līgo.
Alu, alu, Jāņa tēvsi, līgo, līgo.
Tev ir mieži tīrumāi, līgo.

Visiem vārti appušķoti, līgo, līgo.
Kaimiņiemi nepušķoti, līgo.
Kaimiņiemi laiski puiši, līgo, līgo.
Savus vārtus nepušķoja, līgo.

Jānīšami brālīšami, līgo, līgo.
Caur cepuri mati auga, līgo.
Kad atnāca Jāņa diena, līgo, līgo.
Vainadziņa nevaj’dzēja, līgo.

Nākat šurpu, Jāņu bērni, līgo, līgo.
Nākat lieli, nākat mazi, līgo.
Lieliem došu alu dzerti, līgo, līgo.
Maziem siera gabaliņu, līgo.

Labvakaru, Jāņa māte, līgo, līgo.
Vai tu mūsu gaidījusi? Līgo.
Mīkstu sieru sasējusi, līgo, līgo.
Saldu alu darījusi, līgo.

Tādadiņ , ko tad īsti darām ?       SVINAM  JĀŅUS………

UN kā tad šie jāsvin ?

Padomi, kā to darījuši senču – senči un kā būs to mums darīt….

Gatavot mielastu – Jāņos neiztikt bez siera, pīrāgiem, dažādiem, vēlams apaļiem, raušiem un plāceņiem, pašceptas maizes un maizītēm, pirmajām zemenēm un alus.
Kurināt pirti – peroties pirtī, cilvēks nomazgājas un arī attīra savas domas, sagatavojas Jāņiem.
Gatavot ugunsriteni – Līgo vakarā, tiklīdz noriet saule, godinot saules ceļu, no kalniem jāripina degošus riteņus.
- Taisīt lāpas – uguns kā auglības nodrošinātājs un aizsargs pret ļaunumu aizdedzinātajās lāpās jāņem līdzi visur, arī ejot aplīgot citus līgotājus, tādēļ Latvijā Jāņos bija pazīstami arī gājieni ar lāpām.
Taisīt saules vārtus – lai novietotu vārtus tā, ka vienos saule riet, bet otros lec, vajadzīga saimnieka gudrība.
Salasīt puķes un zāles – Jāņu vakarā plūktām zālēm piemīt dziednieciskas un pat maģiskas īpašības. Ar tām pušķo cilvēkus, māju, palīgēkas, arī mājlopus.
Pīt vainagus – zāles, kas sapītas aplī, ir dabas svētības, skaistuma, spēka un mūžības simbols, tādēļ līgot vajadzētu ar vainagu galvā.
Izrotāt māju – ar zālēm, zariem, ziediem izpušķota māja ir īpaši pietuvināta dabai, kas dod enerģiju mājā mītošajiem cilvēkiem.
Pušķoties pašām un pušķot bērnus
Iziet cauri trīs vārtiem – Jāņu vārtus taisa mājas pakalnā no divām bērzu meijām, kas galotnēs saliktas kopā. Vasaras saulgriežos ir ļoti būtiski godināt sauli, vakarā to pavadot, no rīta sagaidot. Trešie vārti ir domāti jāņubērniem.
Mazgāties rīta rasā – rīta rasai esot dziedinošs spēks, tāpēc pa to jābrien basām kājām, jo saskaņā ar ticējumu tad būs nauda pastalās.
Sagaidīt sauli – līksmošana un dziesmu dziedāšana ir saulei veltīts rituāls, tādēļ saule jāsagaida tieši ar dziesmām.

Jāņuguns

Lai nu cik īpaša, bet arī jāņuguns tomēr ir uguns — tā ir jāaizdedzina. Tieši šajā ziņā atšķirību no senčiem nav nekādu. Laukos visu gadu vai vismaz pavasara otro pusi visu lieko krauj skaistā kaudzē un taupa.
Ja ir iespēja, jāņuguni parasti krauj lielākoties paaugstinātās vietās. Ja Jāņu taka ir iestaigāta, tas vienmēr notiek vienā un tajā pašā vietā. Ja reiz runājam par tradīcijām — jāņuguni cenšas pacelt pēc iespējas augstāk. Jo ticējums apgalvo — cik tālu spīd uguns, tik tālu viss ir kārtībā, zemē auglība, laukos labība, meita mājās. Svarīgi ir arī tas, ka ar jāņuguni mēs atbaidām ļaunos garus — uh, Jāņu naktī pilns gaiss ar raganām, vilkacēm un laumām.
Taisnības labad jāteic, ka arī uz zemes kurta jāņuguns ir labāka par tumšu nakti. Zvejnieki savulaik jūrmalā dedzināja vecās darvotās laivas, bet kurzemnieki palaida jūrā degošu mucu.
Daudzi būs pamanījuši stabu, kura galā deg uguns. Tā ir veca vidzemnieku paraža — tā saucamā pūdele. Ir tikai viens priekšnoteikums visām dedzināšanām — jāņuguns jāiededz tieši tajā brīdī, kad saule riet.
Līdz mūsdienām saglabājusies paraža lēkt pāri ugunskuram. Tāpēc tagad to nemēdz kurt pārāk augstu. Bet jāatceras tikai kāda svarīga nianse — ja reiz lecam pāri ugunij, sadevušies rokās, nedrīkstam atrauties viens no otra, tad laimes nebūs.

Papardes zieda meklēšana

Papardes zieda meklēšanai ir senas un noslēpumainas saknes. Jo pat tad, ja papardes kustas, iet un skatīties, kas tur notiek, var izrādīties nepieklājīgi un pat bīstami. Ja nu tur gulšņā lācis…
Daudzi tautas ticējumi par papardes zieda meklēšanu izsakās izvairīgi, gan iezīmējot gūstamos labumus, bet tieši vārdā tos nenosaucot, piemēram, «Kas Jāņu naktī guļ papardēs, tam piepildās visas vēlēšanās» vai «Jāņu naktī jāmeklē papardes zieds. Atradējs būs vesels un laimīgs cauru gadu».
Mūsdienās cilvēki ir daudz atvērtāki un progresīvāki, tāpēc papardes zieda meklēšanas jēdziens ieguvis daudz viennozīmīgāku interpretāciju. Cilvēki ne tikai lietas, bet arī sabiedriskās organizācijas sauc īstajos vārdos. Tāpēc, ja jums ir kādas neskaidrības par papardes zieda meklēšanu, vislabāk zvanīt uz «Papardes ziedu». Viņi jau nu noteikti zinās.

Aplīgošana

Tā nu ir padarīšana, ko Jāņos pieprot katrs, dažkārt atklādams gadiem ilgi slēptās vokālās un satīriskās dotības. Esiet droši, neviens jums neko nepārmetīs, tikai derētu atcerēties, ka alus katrā sētā ir atšķirīgs un valodiņa, valodiņa tam seko līdzi…
Aplīgošana ir ļoti sena tradīcija un saistās ar labas ražas un pārticības vēlējumu. Tāpēc apdzied gan miežus tīrumā, gan govis laidarā. Un: alu, alu, Jāņa tēvs(i), līgo! Vai: sieru, sieru Jāņu māte, līgo!
Tiesa, ar to vien nevajadzētu apmierināties, jo, kad jūs nonāksiet aci pret aci ar cienīgiem kaimiņu aplīgotājiem, dziesmu krājumam vai improvizācijas prasmei ir jābūt bagātīgai.
Aplīgo visu un jebko. Laukos brien caur mežiem un tīrumiem, pa ceļam plūcot jāņuzāles un nepalaižot garām nevienu trūkumu vai labumu noskatītā saimnieka īpašumā.

Jāņos neiztikt bez pīrāgiem, dažādiem, vēlams apaļiem, raušiem un plāceņiem, pašceptas maizes un maizītēm, pirmajām zemenēm, siera un, protams, alus.

Senāks dzēriens laikam ir medalus, kura sastāvā ir noteikta daļa medus, kas alum piedod saldumu. Sensenā gaļas un zivju cepšana uz oglēm vai iesma arī nav smādējama — tā vienmēr darīts visās malu malās.
Jāņu pīrādziņi
Mārtiņš Rītiņš iesaka

50 gabaliņi , es gan teiktu pīradziņi , bet Rītiņš ir Rītiņš "kas gan var būt labāka par šo”

80 ml olīvu eļļas
1 bunte sīpolloku (lieto apakšējo balto daļu, var izmantot arī sīpolus vai šalotus)
24 daivas smalki sakapātu ķiploku
1 kg spinātu lapu
Muskatrieksts
1 bunte pētersīļu
1 bunte diļļu
500 g Madonas, Raimonda Meldera Līvu pagasta kazas siera
3 olas sakultas
50 g apceptu ciedru riekstu
500 g dzidrināta sviesta

Sakarsētā olīvu eļļā sautē sīpolus, līdz tie mīksti.
Pieliek ķiploku un spinātus un sautē līdz spināti saplok, apmēram minūti.
Pierīvē muskatriekstu, pievieno sāli un piparus pēc garšas.
Spinātu masu izceļ uz sieta, notecina lieko šķidrumu.
Masu turpina karsēt, līdz paliek tikai 2 ēd.k. šķidruma, to pievieno spinātu masai.
Sagatavoto masu atdzesē un iemaisa tajā visas pārējās sastāvdaļas.

Veidošana

Izrullētu mīklu izklāj un noziež ar sviestu.
Liek vēl vienu mīklas kārtu uz noziestās kārtas, atkal noziež ar sviestu un tad liek trešo mīklas kārtu.
Sagriež gareniski 6 vienādās sloksnēs.
Uzliek uz sloksnes tējkaroti masas (sk. attēlā) un veido trīsstūrīti, pārlokot mīklu pār pildījumu.
Nogriež izveidoto, liek atkal pildījumu utt.

Sagatavotos trīsstūrīšus liek uz cepamās pannas, kas izklāta ar pergamenta papīru.
Pīrādziņus apziež ar sviestu un cep krāsnī apmēram 10 minūtes, līdz tie kļūst gaiši brūni.

JĀŅU SIERS

Sastāvdaļas:
10 litri vājpiena vai pilnpiena (biezpienam)
7 lirti piena
5 olas
5 ēdamkarotes sāls
1 glāze krējuma
Ķimenes vai zaļumi

Pagatavošana:

Katlā ielej 7 litri piena un liek to uz lēnas uguns karsēties. Ja sieru grib mīkstāku, pienam pievieno glāzi ar ūdeni. Vairākas dienas iepriekš sagatavo biezpienu – ņem 10 l vājpiena vai pilnpiena un ļauj tam sarūgt. Kad piens jau lielā kunkulī, to izmaisa un liek sildīties uz lēnas uguns, kamēr sāk atdalīties sūkalas un piens ir tāds, ka pirksts karstumu knapi tur. Virumu nokāš. Jo biezpiens vecāks, jo siers labāks. Biezpienu (aptuveni 1,5 kg) sastampā traukā. Citā traukā. Ņem 5 olas un pievieno tām 5 ēdamkarotes sāls. Var pievienot krējumu (1 glāze) vai taukvielas, tad siers būs mīkstāks. Masu sakuļ ar mikseri. Jāņu sierā pēc tradīcijas liek ķimenes, bet tās var arī nelikt vai arī pievienot zaļumus. Kad piens uzkarsis un teju sāks celties augšā (svarīgi nenokavēt īsto brīdi, citādi piens nesavilksies un būs jāizlīdzas ar citronskābes šķipsniņu), tajā ber iekšā sadrupināto auksto biezpienu. Pienu visu laiku maisa. Kad sūkala kļūst dzidra un biezpiens – staipīgs, to pārlej traukā, kas pārklāts ar arudumu vai marli (var arī sietā).Svarīgi marli saslapināt aukstā ūdenī, lai biezpiens nelīp klāt. Biezpienu izvirza marlītē, lai notecinātu sūkalas. Katlā ieliek divas sviesta piciņas un lēnām ievieto no sūkalas notecināto biezpiena masu. Nemitīgi maisot un karsējot, masai lej klāt sakulto olu. Kad biezpiens, to nemitīgi maisot , sāk atlekt no katla malām, tas ir gatavs. Masu ar koka lāpstiņu izņem no katla. Gatavo sieru saliek traukā vai auduma maisiņā, un zem neliela sloga liek atdzesēties.

STEIKS (varbūt labāk, nekā tradicionālais šašļiks)

Sastāvdaļas:
Liellopa gaļu
Ķiplokus
Piparus
Sāli

Pagatavošana:

Nomazgā gaļu un nosusini salvetē sausu. Liellopa gaļu, griez 1 cm biezās šķēlēs perpendikulāri šķiedrām. Kārtīgi un bagātīgi no abām pusēm ierīvē ar iepriekš saspiestu ķiploku, kas samaisīts ar sāli. Tieši tāpat ierīvējam ar maltiem pipariem. Atstāj uz nepilnu stundu "ievilkties”. Tad liec uz grila cepties –1 min – no vienas puses, tad 4-5 min – no otras puses. Vienlaikus uz grila uzgrillē tomātus, veselus ķiplokus, sīpolis, baklažānus un citas piedevas, kas patīk. Es gatavo gaļu pasniedzu ar iepriekš sagatavota diļļu sviesta (sviestu samaisa ar dillēm, saplucinātām ar rokām) piciņu. Taču tikpat labi iederēsies dažādas mērces un salsas.

SALDAIS (zemeņu laikā – tas ko vajag)

Sastāvdaļas:
Zefīrs
Putukrējums
Zemenes

Pagatavošana:
Zefīru, putukrējums un zemenes kārto vienu virs otra un ļauj nostāvēties. Garšo visiem!

Ticējumi , ticējumi, kas kā runā – piepildās…

Ja Līgo vakarā Jāņa tēvam uz galda stāv vairākas atkorķētas alus pudeles, tad skaidrs, ka viņš piedalās "Aldara” loterijā.
Ja Līgo dienā nelīst lietus, tad tas sāks līt ap to laiku, kad dosieties meklēt papardes ziedu.
ja ir ko dzert/ēst, tad no rīta vairs nebūs.
Ja Jāņu nakts vakarā dedzināsi gumijas laivu – nākamajā rītā dabūsi pa kaklu no tās īpašnieka.

Jāņu naktī vairākas meitas met vainagus ūdenī; no rīta iet skatīties – kurai vainags no vietas izkustējies, tā izies pie vīra.
Jāņu naktī jāiet gulēt nemazgātu muti – kurš sapnī nāks ar dvieli, tas precēs.
Puisis Jāņu naktī noķer pļavā sienāzi un apnes to savai iecerētai apkārt, teikdams: ko dusmojies, ko domā, tavas domas ir manā kulītē; dzelzs man apkārt, tērauds ap manu sirdi, sidrabs uz manas galvas lai sašķīst.

Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.
Jāņu naktī vajagot iegriezt vienā eglē sirdi. Ja otrā rītā sirdī esot maijvabole, tad griezējam tai gadā būšot liela laime.
Jāņu naktī atveroties debesis. Ja tajā mirklī kaut ko vēlas, tas piepildās.
Ja priekš Jāņu dienas iznīcina vienu odu, tad rodas simts vietā, bet, ja pēc Jāņu dienas vienu iznīcina, tad simts iznīkst.

Jāņu dienā jālec pāri ugunskuram, tad vasaru neēd odi.
Ja Jāņu nakti guļ, tad visu vasaru nāk miegs.
Cik tālu spīd liesmas no Jāņu uguns, tik tālu lauki paliekot auglīgi, bet ļaudīm būs laba veselība.
Kad Jāņu rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists.
Ja Jāņu naktī iet rasā vārtīties, tad skaistums un veselība iematota visai dzīvei.
Ja Jāņu dienā līgotājus aizraida, tad aizraidītājiem sagaidāma kāda nelaime.

Jā… un meitu ticējumi….

Jāņu vakarā meitas iet pie dīķa un met vaiņagus. Kuras vaiņags noplūdīs, tad tā šogad precēšoties, bet, ja nenoplūdīs, tad neprecēšoties.
Jāņu naktī meitām vajag mest Jāņu vainagus ozolā. Kurš vainags uz pirmo sviedienu pakaras zaros, tā meita to pašu gadu izies pie vīra. Kuras meitas vainags nokrīt zemē, tai vēl precinieks jāgaida. Cik reizes vainags nokrīt zemē, tik gadi jāgaida.
Jāņu vakarā meitas apsmērē naudas gabala vienu pusi ar sarkanu krāsu, aiziet pie upes un met to ūdenī. Ja naudas gabals iekritīs ar sarkano pusi, tad tā precēs nabagu, bet, ja naudas gabals nokritīs ar nesmērēto pusi, tad precēs bagātu vīru.
Jāņu naktī jaunām meitām krustcelēs jāvij vainadziņš no 9 šķiru puķēm. No katras šķiras jāņem deviņi ziedi. Ar šo vainadziņu galva jāiet gulēt. Kas sapņos vainadziņu noņems, tas apprecēs.
Jāņu vakarā jaunas meitas iet pie ūdens. Kāda puiša atspīdumu meita redz ūdenī, tas būs viņas precinieks.
Jāņu naktī meitai jānoģērbjas kailai, jāuzliek rožu vainags galvā, kurš puisis to noķers, tas būs meitas nākamais vīrs.
Jāņu naktī paparde zied zelta ziediem, kas to redz ziedot, tas var izteikt vienu vēlēšanos, kura piepildīsies.
Jāņu dienas rītā – pirms saules lēkta – nerunājot jāaiziet uz pļavu tā, lai neviens neredz. No trejdeviņiem ziediem jānopin vainags, jāiebāž azotē un visu dienu jāglabā. Vakarā kārtīgi jāizdejojas. Ejot gulēt, vainags jāliek pagalvī. Tad sapnī varēs redzēt, kas notiks nākotnē.
Jāņu dienas pusnaktī jāskatās caur gredzenu ūdens glāzē. Tad varot redzēt līgavaiņa seju.

Nāc, Jānīti, līksmoties
Jāņu dienas vakarā,
Tad tev būs medus, siers,
Rupju kviešu plācenīts.

Jānīts gāja cūku kaut,
Vara taure mugura;
Cik cūciņa parukšķēja,
Jānis pūta vara tauri.

Jāņu māte sieru sēja
Deviņiem stūrīšiem;
Devītā stūrītī
Iesien gudru padomiņu.

Līgo lauki, līgo pļavas,
Savas dienas gaidīdami;
Kad atnāca Jāņa diena,
Visiem ziedu seģenītes.

Kad atnāca Jāņu diena,
Es varēju priecāties:
Ziedēj’ pļava, ziedēj’ nora
Ziedēj’ visas mežmalītes.

Balti ziedi āboliņis
Diža ceļa maliņāi;
Kad atnāks Jāņa diena,
Ievīs tevi vainagā.

Visu gadu izstaigāju,
Jāņu zāles meklēdama;
Nu atradu Jāņu zāli
Pašā Jāņu vakarā.

Brauc, Jānīti, šai zemē
Ar to ziedu vezumiņu;
Meitām dodi sārtas rozes,
Puišiem zaļas skābenītes.

Jāņu bērni bēdajās,
Kādas plūkt Jāņu zāles.
- Plūc papriekšu papardīti,
Tad grēteli, vībotnīti.

Jānītim pavaicāju,
Kādu plūkt Jāņa zāli.
- Plūc, māsiņa, ko plūkdama,
Saplūc raibus puķu pušķus:
Zilus, baltus, iedzeltēnus,
Kas Jāņos uzziedēja.

Jāņu bērni nomirkuši,
Jāņu zāles lasīdami,
Jāņu zāles lasīdami,
Staignus purvus bradādami.

Visas labas Jāņa zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā;
Visi labi Jāņa bērni,
Kas plūc krāšņas Jāņu zāles.

Vīraksnīte, papardīte,
Tā labā Jāņu zāle;
Asais dadzis, smalka nātra
Tie rociņas sabadīja.
Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas ne Vellam nederēja;
Neredzēja Jāņu nakti,
Kad ziedēja papardīte,
Kad ziedēja papardīte
Zeltītiem ziediņiem.

Sīkas puķes, lielas puķes
Ziedēj’ visu vasariņu;
Papardīte, gudriniece,
Tā ziedēja Jāņa nakti.

Kas spīdēja, kas vizēja
Viņa lauku galiņā?
Viena pati Jāņa zāle,
Tā spīdēja, tā vizēja.

Pinat, meitas, vainadziņus
Jāņa dienas vakarā:
Kam būs greznis vainadziņš,
Tā Jānīša līgaviņa.

Visas sētas, žogmalītes
Jāņu zālēm apaugušas;
Iesim, meitas, salasīt,
Pīsim Jāņu vainadziņus.

Visiem vārti appuškoti,
Kaimiņiemi nepuškoti:
Kaimiņiem laiskas meitas,
Gultā vien vārtījās.

Slinki slinki tēva dēli,
Nav ozola istabā;
Pašiem bija tāda pļava,
Kur aug kļavas, ozoliņi.

Sit, Jānīti, vara bungas
Vārtu staba galiņā,
Lai sanāca Jāņu bērni
No maliņu maliņām.

Kalnā kāpu gavilēt,
Lai balsiņis tāļu skan,
Lai dzirdēja Jāņu māte,
Kur dziedāja Jāņu bērni.

Ciema meitas lielījās
Varen lielas dziedātājas;
Kad atnāca Jāņu diena,
Ne dziesmiņas nezināja.
Kas tie tādi Jāņa bērni,
Ne tiem dziesmas, ne valoda;
Es dziedāju, man skanēja
Par deviņi novadiņi.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļat:
Jāņu nakti papardīte
Zelta ziediem noziedēja.

Es, Jānīti, tevis dēļi
Visu nakti negulēju;
Nokavēju savu miegu,
Visu nakti līgodama.

Dziedat, meitas, Jāņu nakti,
Tad dziesmiņas tālu skan,
Tad dziesmiņas tālu skan,
Tāli tautas klausījās. 

Skaista skaista Jāņu nakti
Zelta rasa nomirdzēja;
Jauni puiši miegā krāca,
Zelta rasu neredzēja.

Pa pāram rieksti auga,
Pa pāram āboliņš;
Pa pāram jauni ļaudis
Jāņu nakti pulcējās.

Jāņu nakti dancot gāju,
Naudu bēru zābakā,
Lai teic meitas dancodamas,
Tam sidraba zābaciņi.

Balta kaza, vara ragi,
Visas četras kājas kaltas,
Tā bij laba Jāņu nakti
Puišiem jāti pie meitām:
Jānis ragos, Pēters astē,
Miķels kazai mugurā.

Lai cik gara Jāņu nakte,
Man dziesmiņu nepietrūka:
Man Laimiņa uzsegusi
Dziesmu segu mugurā.

Brauc ar Dievu tu, Jānīti,
Ar to ziedu vezumiņu;
Brauc atkal citu gadu,
Mēs tev’ skaisti saņemsim.
Gauši nāca, drīz aizgāja
Tā lielā Jāņa diena:
Nebij dienu, ne nedēļu,
Vienu pašu vakariņu.

Lakstīgala balsi loka,
Meža galus trīcināja;
Ganu meita gavilēja,
Jāņu dienas gaidīdama.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Daudz tevīm gaidītāju;
Šī dieniņa, rīt dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.

Pērn bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citā gadā ar būs Jāņi.
Nu, ļautiņi, priecājaties,
Nav vairs tālu Jāņa diena:
Noies saule, uzlēks saule,
Tad būs pati Jāņu diena.

Nāc, Jānīti, līksmoties
Jāņu dienas vakarā,
Tad tev būs medus, siers,
Rupju kviešu plācenīts.

Es to savu istabiņu
Ar meijam izpušķoju,
Saldu alu darināju,
Līgotājus gaidīdama.

Cerot, ka lietus nesabojās svētku noskaņu,

Kaut arī saule uz brīdi noslīgst aiz apvāršņa, līgo naktī nekad nepaliek pa īstam tumšs, un visiem jāpaliek nomodā, lai sagaidītu saullēktu. Vīrieši kaili metas upē vai ezerā uz trakulīgu peldi, un sievietes viņus uzmundrina. Jauni pāri mēdz doties mežā un meklēt leģendāro papardes ziedu. Vai, vismaz viņi paši tā apgalvo. Un, kad esat sveicis uzlecošo sauli, nomazgājiet seju rīta rasā – saka, ka Jāņu rītā tā esot sevišķi veselīga.