Klāt vislatviskākie svētki Līgo un Jāņi.Novēlam šos svētkus pavadīt jautri: ar dziesmām, dejām, sieru un visu citu, kas vajadzīgs neparastajā naktī. Lai izdodas atrast smaržīgākās jāņuzāles un zaļākos ozola zarus vainagu vīšanai! Novēlam arī atrast papardes ziedu!

Senču ticējumi: 

• Pie Jāņa zālēm pieder gandrīz visi lakstaugi, bet īpaši madaras, ņerbules, debestiņas, āboliņš u. c.Ar tām izpušķo istabas, sētu, pagalmu, tās vij arī vainagos. No kokiem pušķošanai noderīgas bērza meijas un ozola zari. Nekad māju nepušķo ar apses un alkšņa zariem: tos uzskata par ļaunā kokiem.
• Dadžus un pīlādžu zarus liek gan  pie mājas durvīm,gan pie gultas galiem, lai pasargā no ļaunuma un nelabais sapņos nerādās.
• Jāņu vakarā dedzina jāņugunis, lai visas raganas apsvilinātu, jo viņas ugunīm pāri skrien strīpā pa gaisu.
• Jāņu vakarā jāsargās izdot naudu vai mantu, tad būs vairāk ienākumu nekā izdevumu.
  Kāpostiem aug lielas galviņas, ja Jāņu dienas rītā pirms saules lēkta saimniece kaila ap katru kāpostu uz vagas apvelk lielu loku.
•  Jāņa naktī meitai jānoģērbjas kailai, jāuzliek rožu vaiņags galvā un tad jāmet; kurš puisis to noķers, tas būs nākamais vīrs.
•  Ja līdz Jāņiem nosit odu, tad tā vietā tūlīt rodas desmit jauni, bet ja pēc Jāņiem nosit, tad desmit odu uzreiz mirst.
• Jāņu nakti nevajag gulēt, lai odi nekož.Jāņu vakaru kaimiņienēm vajaga runāt, tad neesot
  jāstrīdas visu gadu.

Mūsdienu ticējumi:

• Kas strādās Jāņus, tam maksās dubultā.
• Kas iet rasā mazgāties, tam mājās atvienots karstais ūdens.
• Ja Jāņos neesi sadzēris ar Jāni, tad tevi visu gadu paģiras mocīs.
• Ja Līgo dienā lietus nelīst, tad tas sāks līt ap to laiku, kad dosieties meklēt papardes ziedu.
• Ja Līgo vakarā ir, ko dzert un ēst, tad no rīta vairs nebūs.
• Ja Jāņu naktī 14 reizes apskrien ap māju, tad piekūst kājas.

Papardes zieda meklējumos...

• Jāņu dienā gan precētas sievas, gan jaunas meitas galvā lika vainagu un visas kopā dziedāja, dejoja, gāja rotaļās.Seksuālajā sfērā Jāņi bija laiks, kad varēja pārkāpt ikdienas normas un ļauties erotiskiem piedzīvojumiem.
• Ja kādam laimējas papardes ziedu iegūt, tam piepildās viss, ko viņš vēlas.
• Jāņu naktī jaunieši iet meklēt papardes ziedu. Kam to izdodas atrast, tas ir visgudrākais un vislaimīgākais.
• Meklētājam jābūt pastalām kājās, tad ziediņš nemanot iebirst pastalās.
• Jāņu vakarā, saulei rietot, jāizrauj paparde un sakne jāpārgriež šķērsām, kāds burts tur iekšā salasāms, ar tādu sākas nākamā vīra vārds.
• Papardes zieds jāmeklē kailam, ietinoties tikai baltā palagā.

Aprīkojums papardes zieda meklēšanai:

•  Mīļotais puisis/meitene.
• Paparžu puduris (vismaz tuvumā), pretējā gadījumā ziedu neredzēsiet.
•  Kāds pretodu līdzeklis, lai otrā rītā neviens nenojauš, kur jūs esat bijuši.
•  Jāņtārpiņš – jo papardēs ir ļoti tumšs.

• Kaut kur noteikti ir Tavs īstais papardes zieds.
•  Papardes zied par spīti lietum, vējam, aukstumam, odiem, knišļiem un citiem mošķiem.
•  Paprdes zied ne tikai mežā, bet arī citās, bieži visai netradicionālās vietās.
   
• Ja papardes ziedu meklēsi tradicionālā vietā (pļavā, mežā, upes krastā), ir svarīgi, lai kājas būtu siltas. Tas pasargās ne tikai no aukstuma, bet arī no iesnām un citām nepatīkamām vainām pēc tam.
•  Ja tavs papardes zieds tiešām uzziedēs LABĀ DABĀ, tad var gadīties, ka nākamgad uz koku ziedēšanas laiku vari gaidīt atlidojam stārķi!

Jāņu vainags: 

Jāņu laikā visa daba plaukst uz zied — pilna spēka un saules enerģijas. Vainags, kas pīts no trejdeviņām puķēm un zālēm, ir kā maģisks aplis, kas, galvā uzlikts, pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Vainags (aplis) ir mūžības un saules simbols. Tāpēc apaļš ir arī Jāņu siers un ugunskurs.

Vēl noteikti jāatzīmē, ka Līgo vakarā piedzerties tika uzskatīts par lielu grēku – tos, kas piedzērās, sējuši pie koka un tālāk pie svētkiem nelaiduši. Piedzerties drīkstēts tikai Pērkona dienā, tas ir svētku trešajā dienā.