Kad Jāņa rītā bez saules iet uz avotu
mazgāties, tad paliek skaists.
Jāņa naktī vīzes jāapaun ačgārniski, ar purniem uz papēžiem, tad
jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē papardes zieds. Tad var iet, kur
grib, un darīt,
ko grib, neviens neredz.
Papardes ziedot ziedus nobirdina nezdodziņā. Nezdodziņš ir jāaizsien un
jāpaglabā. Tad visu var zināt, kas notiek pasaulē.
Ja Jāņa dienas pusdienā vai pusnaktī redz kur naudu
kaltējamies, tad vajadzīgs uzmest no kreisās kājas kaut ko virsū un tā
uguntiņu apslāpēt, tad
tās vietā paliekot naudas čupiņa zemē.
Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.
Jāņu vakarā pušķo laukus: kāpostos sprauž liepu zaru, lai
mīksti kāposti izaug, rudzos ozolzaru, lai cieti zari, pīlādzi pie
vārtiem, lai sātāns netiek iekšā, mežrozes pie kūts, lai raganas netiek
govis slaukt.
Kas Jāņa naktī kopojas, tam labība sagāžas veldrē.
Cik tālu spīd liesmas no Jāņu ugunīm, tik tālu visi lauki paliekot
auglīgi un labība to gadu labi izdodoties.
Jāņa dienas naktī vajaga noģērbties plikam, aiziet uz rudzu
lauku un trīsdeviņas vārpas aizlauzt no dienvidiem uz ziemeļa pusi.
Laužot var saimniekam novēlēt visādu nelaimi, sev atkal var prasīt kādu
daļu no saimnieka rudziem. Kad rudzus nopļauj, tad viss notiek, kas
novēlēts. Kad rudzu lauzējs iet pie saimnieka pirkt drusku rudzu, tad
vēlāku visa novēlētā daļa pāriet pie lauzēja.
Jāņa dienā dzen sievas visus savus lopus: govis, aitas, cūkas
uz kopu ganību. Tur iztaisa zemē caurumu, kur tad ieliek olu, karašas,
alu. Nu uzkur tur uguni un tura maltīti. Tas esot lopiem par labu.
Jāņu nakti nekad nevajaga pirmajam dzīt lopus ganos, jo tad raganas
noburot govis un tās paliekot klibas.
Lai pienu padarītu vāju, tad Jāņu rītā, itin agri, kad lopi
tiek dzīti laukā, jāiet pa viņu pēdām ar slauktuvi uz rokas un jāsaka:
"Tev tā sūkal', man tas krējums! Tev tā sūkal', man tas krējums!"
Lai byutu pīna daudz, tad Juoņu nakti juoizslauc ūtra saiminīka guovis.
Jāņu vakarā vecenes, kurām ir sakari ar ļauniem gariem,
staigājot pa kaimiņu laukiem, plūkdamas zāli, ar nolūku atņemt kaimiņu
govīm pienu. Jāņu nakti laidaros šīs vecenes esot ieradušās suņu
izskatā un zīdušas pienu.
Jāņa vakarā lauž lapu žagarus, saulei noejot sien deviņi zari
slotā, saulei lecot staigā pa kaimiņu ganībām, slauka rasu ar slotiņu
piena slaucenē un dod govīm dzērienā, runājot šos piena vārdus: "Ai
Dieviņ, mīļā Māra, sēd' manā laidarā! Trīs upītes ietecēja manās govu
nāstiņās, vien' no jūras, vien' no Ventas, treš' no maniem kaimiņiem.
No radziņiem pupiņos, no pupiņiem manā slaucenē: baltu pienu, biezu
krējumu, dzeltānu sviestu dod (jāmin lopu spalva)!"
Kad Jāņa sestdienas vakarā uz piena tolenīšiem uzliek liepu lapas, tad
govīm tai gadā ir arvienmīksti pupi.
Ja Jāņu dienā neviena mājlopa vai putna nekauj, tad tanī gadā no
mājlopiem kāds nobeidzas.
Kā Ziemas svētkos, tā arī Jāņos lopi pusnaktī runājot par cilvēku
likteni. Tie esot lopu laiki, kur viņiem jādod svētku barība.
Kad Jāņa nakti zirgus atstājot ganībās, tad ar tiem jājot lietuvēni un
raganas.
Jāņa dienā vajagot zirgu ar olām dzirdīt, tad tiekot stipri un apaļi.
Ja priekš Jāņa dienas iznīcina vienu odu, tad rodas simts vietā; bet ja
pēc Jāņa dienas vienu iznīcina, tad simts iznīkst.
Jāņa dienā jālec pāri ugunskuram, tad vasaru neēd odi.
Pa Jāņu nakti varot dabūt velnu redzēt, ja pliks stāvot vārtu starpā.
Jāņu nakti saimnieks uzmauc sev kaklā zirga sakas, loku grožus,
iet pa otra saimnieka tīrumu un met tur olu vanckarus, ja grib otru
noburt.
Ja viena saimniece grib, lai otrai saimniecei nebūtu daudz
piena, tad viņa Jāņu vakarā iet ar dvieli govis slaukt un paņem arī
spaini līdz. Ja kūts nav vaļā, viņa stāv pie durvīm un slauc to dvieli.
Otra lopiem pienu var atburt, ja Jāņu rītā iet pa ganu ceļu,
vico ar rīksti un skaita: "Sviests, krējums manā ķērnē, viņu (kaimiņu)
ķērnē sulas vien!
Lielo piektdienu vajaga iestādīt zirni; Jāņos paņemt zirņa
ziedu, piespraust to pie cepures un ieiet baznīcā, tad var redzēt
raganu.
Jāņa nakts ir raganu nakts. Tad tās pulkstens divpadsmitos skrienot
burdamas pa kaimiņu sētām, laukiem un ganībām.
Jāņa rītā ejot raganas ar slaucenēm un slotu, rasu slaucīdamas,
caur ko govīm atraujot pienu. Jāņa dienas vakarā saimnieks sēž pagalmā,
lai
nenāk raganas un nedara kādu ļaunumu viņa lopiem, bet ja kāds nāk, tad
viņš to uzskata par burvi un sit nost.
Jāņa dienā mājas māte liek nātres uz logiem un sliekšņiem, lai raganas
pakaļas sadedzinātu.
Jāņu vakarā jāsadedzina raganu vēmekļi un pelni jāizkaisa uz
krustceļiem, tad skauģi un būrēji nenāks tai mājā.
Ja Jāņa vakarā ieliek padusē olu un tura līdz nākošiem Jāņiem, tad no
tās izšķiļas pūķis.
Juoņa dīnas vokorā uz vuortim juolīk vaca veize, lai rupuči nalāktu
klāvā un nazeistu gūvu.
Jāņu vakarā meitas iet pie dīķa un met vaiņagus, kuras vaiņags
noplūdīs, tad tā šogad precēšoties, bet ja nenoplūdīs, tad
neprecēšoties.
Jāņu vakarā meitas apsmērē naudas gabalu vienā pusē ar sarkanu
krāsu, aiziet pie upes un met viņu ūdenī, ja naudas gabals iekritīs ar
sarkano pusi, tad tā precēs nabagu, bet ja naudas gabals nokritis ar
nesmērēto pusi, tad precēs bagātu vīru.
Jāņu nakti meitām vajaga mest Jāņu vaiņagus ozolā. Kurš
vaiņags uz pirmo sviedienu pakaras zaros, tā meita to pašu gadu izies
tautās. Kuras meitas
vaiņags nokrīt zemē, tai vēl tautas jāgaida. Cik reizes vaiņags nokrīt
zemē, tik gadi jāgaida.
Jāņu naktī jaunām meitām krustceļā jāvij vainadziņš no 9 šķiru
puķēm. No katras šķiras jāņem 9 ziedi. Ar šo vainadziņu galvā jāiet
gulēt. Kas sapņos
vainadziņu noņems, tas apprecēs.
Jāņa naktī meitai jānoģērbjas kailai, jāuzliek rožu vaiņags galvā; kurš
puisis to noķers, tas būs meitas nākamais vīrs.
Jāņa naktī meitas, gulēt iedamas, novilkušas visas drēbes līdz
kreklam, arī apavus, un atstājušas pie gultas zemē. Kurš ir meitas
brūtgāns, tas nākot nakti pie gultas, bet drēbēm pāri nekāpjot, tikai
paceļot un noliekot uz krēsla un tad vēl tuvojoties gultai.
Meitām jāiet Jāņu naktī līgot; ja gulēsi Jāņu nakti, mūžam vīra
nedabūsi.
Ja Jāņa dienā tik ilgi līst lietus, kamēr zirgu var apseglot, tad būs
auglīga vasara.
Pīlādzi, bet ar nenokostu galotni, pārnes zāļu dienā un svēpē ar to
bērnus.
Drudzi var atstāt uz ceļa, kad ņem Jāņa vakarā grieztu pīlādža
koka spieķi, vai, ja tāda nav pie rokas, krāsns čauksturi, un kad
drudzis sāk kratīt, kāpj tam mugurā un jāj uz krustceļu. Še spieķis vai
čauksturis jānosviež un jāsaka: "Kas pirmais šo spieķi (čauksturi)
ieraudzīs, tam lai drudzis paliek!" Tad slimajam jāiet atkal uz māju,
atpakaļ neskatoties.
Jāņa naktī sists sviests jājauc kopā ar sagrauzdētu krupi un ar to
niezis jāsmērē, tad tas noejot.
Ja Jāņa dienā ņem adatu rokās, tad uz pirkstiem metas augoņi.
Jāņa dienas naktī jāņem gluži melns suns jeb teļš, jāiet ar to
uz mežu, tur jāuzvāra lielā katlā ūdens, un tur jāiemet paņemtais
kustonis tik ātri, ka suns nedabū kaukt jeb teļš bļaut. Katlam jāuzliek
vāks un tikmēr jāvāra, kamēr gaļa atkrīt no kauliem. Kad tas izdarīts,
tad jānodzēš uguns un jāņam kauli laukā. Nu ir jābāž kauli cits pēc
cita mutē un jāprasa otram: "Vai tu mani redzi?" Kad otrs atbild:
"Redzu", tad jāņam atkal cits kauls, kamēr otrs saka, ka neredzot. Ja
šādu kauliņu pie sevis turot, tad, lai ejot kur iedams, neviens kauliņa
nesēju neredzēšot.
Jāņa naktī skrienot tāda pelīte ar zālīti mutē. Tā pelīte esot
jānoķer un jāizņem tai zālīte no mutes. Ar to zālīti cilvēks varot
palikt neredzams.
Ja Jāņu vakaru izlaiž caur skursteni baltu balodi, tad to cilvēku visi
mīlot.
Jāņa vakaru vajagot iet uz kaimiņu robežas ēst, tad apēdīšot kaimiņa
lauka svētību.
Ja kāds grib otru noskaust, tad vajaga Jāņa vakarā kurināt pirti un lūgt
to pirtī, kuru grib noskaust.
Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, tad tās nāk mājā.
Jāņa naktī, kad parādās zvaigznes, ja atminēsi savu zvaigzni, tad
paliksi svēts.
