Puiši un meitas

* Jāņu naktī meitai jāapgulstas ar neaizmirstuļu vainagu galvā; kurš sapnī noņems, tas būs līgavainis;

* Jāņu vakarā meitai klusējot jāsaplūc trejdeviņi (arī - deviņdesmit deviņi) ziedi, jāiet uz krustceļa, jānopin vainags, pēc tam klusējot jāatgriežas mājās un tas jānoliek zem spilvena; kas sapnī pēc vainaga nāks, tas precēs.

* Jāņu naktī vairākas meitas met vainagus ūdenī; no rīta iet skatīties - kurai vainags no vietas izkustējies, tā izies pie vīra.

* Jāņu naktī jāiet gulēt nemazgātu muti - kurš sapnī nāks ar dvieli, tas precēs.

* Puisis Jāņu naktī noķer pļavā sienāzi un apnes to savai iecerētai apkārt, teikdams: ko dusmojies, ko domā, tavas domas ir manā kulītē; dzelzs man apkārt, tērauds ap manu sirdi, sidrabs uz manas galvas lai sašķīst.

Māņi, mošķi un raganas

* Jāņu naktī iet uz mežu, apvelk ar dzelzs nūjiņu trīs riņķus ap papardi, un pats nostājas tuvu pie tās riņķu vidū. Pēc tam papardi apklāj ar melnu zīda drēbi. Īsi pirms pusnakts ap papardi sanāk velni, raganas, pūķi un taisa troksni, gribēdami, tikt riņķa vidū un aizdzīt nelūgto viesi, lai tas nedabūtu papardes ziedu. Bet zieda meklētājs nedrīkst skatīties uz malām - tikai uz apklāto ziedu. Tieši pusnaktī zīda drēbe jānoņem un, skatoties cieši uz papardi, jāmet nelabajiem gariem virsū, lai tie izgaist. Tajā brīdī parādās brīnišķīgs sudraba zieds. Kas to noplūc, uz mūžu top gudrs - saprot dzīvnieku valodu un cilvēku domas.

* Papardes ziedu tikai tad varot atrast, ja meklējot kopā ar sev nolemto cilvēku.

* Papardes zieds norāda, kur guļ apslēpta nauda. Kad to atrod, pirmie trīs naudas gabali jāpamet sāņus, jo tie pieder nelabajam, un pēc naudas uz mežu nedrīkst iet vairāk kā trīs reizes, citādi tā pārvēršas par prauliem un tārpiem.

* Senos laikos sievas un vīri, tērpušies baltos palagos, ar ozolkoka bozēm, skrējuši spīganās un viesuļos - piena, sviesta svētību nobrīnīt.

* Lai ragana Jāņu naktī netiktu kūtī vai laidarā, durvīs iever pīlādža zaru, bet lopus sadzen kūts vai laidara vidū.

* Zāļu vakarā govis pavisam neizslauc, vienmēr atstāj kādu lāsīti, jo tonakt raganas staigā apkārt, govis slaukdamas, un atradušas pilnīgi izslauktu govi, dusmās norauj tai pienu.

* Jāņu naktī raganas ugunskurā dedzina (tas attiecas uz pērnā gada Jāņu vainagu mešanu ugunskurā).

* Zāļu vakarā katram mājiniekam pie gultas pieliek meijas, - vēro, kura ātrāk novītīs, tas pirmais mirs. Tāpat mūža ilguma pareģošanai pie griestiem piesprauž jānīšus (arnikas zariņus), katram mājiniekam savu - kuram nedēļas laikā ziediņi izplauks, tas ilgi dzīvos. Meitas un puiši vainagus met ūdenī - ja tie peld, vismaz gadu vēl būs dzīvotāji; ja grimst, būs jāmirst; bet kuri vainagi saiet kopā, tie precēsies.

Ticējumi un laika paredzējumi

* Ja Jāņu dienā līgotājus aizraida, būs liela nelaime.

* No Jāņu dienā stādītas mirtes izaug brūtes kronis.

* Ja Zāļu vakarā uz piena traukiem saliek smalkās nātres, raganas pienu nebojā.

* Jāņu vakarā salasa vībotņu ziedus, iesien kabatlakatiņā un brien pa ūdeni vai rasu, - tad ziedi pārvēršas zeltā un sudrabā.

* Jāņu ugunskuru pelnos Dieviņš naudu ber.

* Jāņu dienas rītā grieztas papardes pamatnē redzams nākamās sievas vai vīra vārda pirmais burts.

* Ja līdz Jāņiem nosit odu, tā vietā tūliņ rodas desmit jaunu, bet, ja nosit pēc Jāņiem, tad desmit odi uzreiz mirst.

* Caur Lielajā piektdienā stādītu puķu zirni Jāņos baznīcā var raganu redzēt.

* Ja dzeguze beidz kūkot pirms Jāņiem, būs īsa vasara un agras salnas, ja pēc Jāņiem - būs gara vasara. Ja dzeguze kūko deviņas dienas pēc Jāņiem, deviņas dienas pēc Miķeļiem snigs.

* Ja pērkons rūc naktī pirms Jāņiem, būs neauglīga vasara.

* Ja Jāņu zāles ilgi nevīst, arī siens nekaltīs un būs lietus.

* Ja Jāņos līst tikai tik ilgi, kamēr zirgu apseglo, būs auglīga vasara.

* Ja sarkanais āboliņš uzzied pirms Jāņiem, būs lietavas un plūdi.