Jāni, Jāni, tava zāle
Brīži (brīžam) stāvu, brīži (brīžam) gulu:
Nakti stāvu rasiņâ,
Dienu gulu saulitê.

Jānis brēca, Jānis sauca,
Jānim sieva pazudusi.
Nebrēc, Jāni, nesauc, Jāni,
Mēs sieviņu dabusim,
Mēs sieviņu dabusim
Papardišu krūmiņôs.

Es meitiņa kà puķite,
Caura mana petenite;
Es tev lūdzu, tautu dēls,
Aizbāz manu peteniti.

Lepnajai Katriņai
Stīgàm šūta petenite;
Panākš' puiši cauri dūra,
Stīgas vien noskaneja.

Tu, Jāniti, smuks puisitis
Par visiem puisišiem,
Tev ziedeja runča pauti
Deguniņa galiņâ.

Pauti Cēsîs bodê sēž,
Pipel' Rìgâ kupčojàs;
Petenite nabadzite
Valmierâ cietumâ.

Pisat mani, ciema puiši,
Man ir trekna petenite,
Kūsis bija tīra zelta,
Peža zelta lapiņàm.

Man pazuda petenite
Miglainâ rītiņâ;
Vaj, māsiņas, dabojàt,
Svētu rītu ganidamas?

Kūru guni, tūpuļoju,
Man izkrita petenite;
Ja, puisiši, atrodiet,
Izpisuši, atdodiet.

Pisiet mani, ciema puiši,
Man ir tauka petenite.
Ja jūs mani nepisiet,
Apsūdzešu kundziņam.
Kundziņš man tiesu sprieda,
Uz vēdera guledams.

Tēvam pauti kà sīpoli,
Kà sarkani āboliņi;
Mātei pauti pārsprāguši,
Ar villiņu apauguši.

Pīzdiņa rikšiem,
Pipele stiķiem,
Pauti pakaļ
Ko tik māk.

Jānitama brālitama
Liela skāde notikuse:
Glāza pauti saplīsuši,
No kumeļa nolecot.

Jānišam zili pauti,
Pēteram puspeleki.
Jānits savus zilus pautus
Iešauj ziedu cekulâ,
Pēters savus puspelekus
Iesien rudzu kūlitî.

Es ar Jāni dancot gāju,
Māte sauca launagâ.
Jānišam bij samta bikses,
Man bij zīda kapatiņa.