Alu, alu, alus puisi!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina!

Ap to manu grāva malu
Melni kārkli apauguši;
Ņem, puisīt, zelta šķēres
Pucē manas grāva malas.

Jānīšam brālīšam
Zila pumpa vēderā(i).
Tālab zila pumpa,
Ka meitiņas nemīlēja.

Tev, Jānīti, reti zobi,
Nāc man kūsi izsukāt,
Man kūsis pieputējis
Visu gadu rijiņā.

Ak tu krupi, tautu meita,
Tavu smuku pupu šņoru!
Man iztrūka bikšu kņope,
Uz tevim raugoties.

Ai, lepnais tēva dēls,
No kurienes tu iznāci?
Man notrūka brunču poga,
Uz tevim skatoties.

Še atnāca Pēterītis
Ar četrām bārzdiņām:
Pie zodiņa, pie nabiņas,
Abejēs padusēs.

Jānīts savu stīvu bībi
Ar dūrēm sadūrēja,
Kam rāmi negulēja
Melnajās biksītēs.

Vai, vai, Jānīti,
Tavu asu rīku!
No zirga lēkdams,
Nodūra sivēnu.

Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Tavs Jānīt's nebēdnieks:
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu.

Jāņu nakti, meitiņ, sargi
Savu puķu vainadziņu,
Nakts ir silta, galva karsta,
Novīst puķu vainadziņš.

Ai, sirsniņ, ai, mutīt,
Samijam biksītēm;
Citu gadu šādu laiku
Dzersim bikšu līkopiņ'!

Viena pate Jāņu zāle
Brīžam liela, brīžam maza:
Siltumā izstiepās,
Aukstumā sarāvās.

Es jums saku, jauni puiši,
Nenākat šo naksniņu:
Jānis sēd kalniņā,
Pātadziņa rociņā.

Kur meitiņas apčurāj'šas,
Aug zāle žuburiem,
Sanāca stalti dēli
Sprauž pie savas cepurītes.

Es vietiņu pataisīju
Četru lapu ābolā,
Es izkrāpu tautu dēlu
Jāņu nakti pieguļā(i).

Pupacīte Jāņa diena,
Atved man brūtgāniņu;
Kad ved jaunu, tad ved skaistu,
Kad ved vecu, tad bagātu.

Augšupēdu vien gulēju
Sava tēva tīrumā,
Rokas, kājas plandīdama,
Ciema puišus gaidīdama.
Ciema puiši izrunāj'ši,
Ka nav visi gabaliņi.
Nākat šurp, ciema puiši,
Še ir visi gabaliņi.
Še pupiņi, še nabiņa,
Še ir pati grāvja mala,
Še ir pati grāvja mala,
Melniem alkšņiem apauguse.

Danco, puika, cik tu gribi,
Neplēs manu lindraciņu;
Es tev došu, cik gribēsi,
Kad māmiņa neredzēs.

Ai, baltā māmuliņa,
Dod man vienu kaķēniņu,
Man pelītes piejukušas
Pie melnā lapenīša.

Tētiņš kūla māmuliņu,
Uz vēdera izlaidies.
Izvelk gaļas pātadziņu,
Cērt pa pašu caurumiņu.

Ak tu, bikšu ābolīti,
Tavu skaistu atslēdziņu:
Tu atslēdzi meitiņām
Mīlestības avotiņu.