Līgotāji

Līgojati, līgojati,
Nav vairs tālu Jāņa diena —
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena.

Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis!
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēci jaunas meitas.

Sanākati, Jāņa bērni,
Saņemati Jāņa dienu.
Jāņa diena lepni nāca
Ugunīs vizēdama.

Celies, brālīti

Celiesi, brālīti,
Auniesi kājas,
Iesimi Jānīti
Ielīgoti!

Celiesi, saimniece,
Auniesi kājas,
Jau tavi kaimiņi
Ciemos aicina.

Nebūsi, saimniece,
Jāņosi gājuse,
Paliksi gotiņas
Ālavītes.

Kopāi, kopāi,
Kaimiņu meitas,
Iesimi Jānīti
Padaudzināti!

Kopā, kopāi,
Kaimiņu puiši,
Iesimi Jānīti
Padaudzināti!

Klausiesi, Jānīti,
Kur tevi daudzina:
Ozolu mežāi,
Tur tevi daudzina.
Tur tevi daudzina
Līgojoti.

Izstaigāju

Izstaigāju mežu mežus,
Buldurjāņa meklēdama;
Buldurjānis paslēpiesi
Zem sudraba čakārnīša.

Izstaigāju pļavu pļavas,
Buldurjāņa meklēdama;
Kad atradu buldurjāni,
Tad saviju vainadziņu.

Visa zeme, zāle zieda,
Buldurjānis neziedāja.
Tas ziedēja kalniņāi
Sidrabiņa ziediņiemi.

Ai, Jānīša vakariņis

Ai, Jānīša vakariņis,
Ozoliņu tērētājis:
Grib dārziņi, tīrumiņi
Grib meitiņu vainadziņi.

Kur, Jānīti, meijas cirti,
Kad meijāji lievenītes?
Dieva dēla rājumāi,
Smuidrajosi ozolosi.

Kas tās manas lievenītes
Ar sudrabu nobārstīja?
Jāņa bērni nobārstīja,
Jāņu nakti staigādami.

Visu gadu

Visu gadu Jānīts jāja,
Nu atjāja šovakari;
Dārdēj zeme atjājoti,
Skanēj pieši nolecoti.

Lec, Jānīti, kur lekdamis,
Lec kāpostu dārziņāi!
Lai aug balti kāpostiņi.
Kā Jānīša cepurīte.

Lec, Jānīti, kur lekdamis,
Lec lopiņu laidarāi!
Izmin usnes, izmin nātres,
Tīri manu laidariņu!

Ņem, Jānīti, augstu zirgu,
Apjāj manu tīrumiņu!
Cel asniņus augstumāi,
Min zālīti zemumāi!

Ai, Jānīti, Dieva dēls

Ai, Jānīti, Dieva dēlsi,
Tavu platu cepurīti:
Visa plaša pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.

Ai, Jānīti, Dieva dēlsi,
Tavu kuplu cepurīti:
Auga mieži, auga rudzi
Apakš tavas cepurītes

Ai, Jānīti, Dieva dēlsi,
Ko tu vedi vezumā?
Puišiem vedi ozoliņus,
Meitām ziedu vainadziņus.

Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi Jāni daudzināja.

Ozoliņi, ozoliņi

Ozoliņi, ozoliņi,
Tavu lielu resnumiņu:
Trīs dieniņas saule teka,
Nevarēja aptecēti.

Ozoliņi, ozoliņi,
Tavu lielu kuplumiņu:
Trīs dieniņas irbe teka,
Nevarēja aptecēti.

Ozoliņi, ozoliņi,
Tavu lielu diženumu:
Meitas nāca dziedādamas,
Vainagiemi zarus lauzti.

Ozoliņi, ozoliņi,
Tavu lielu vecumiņu:
Es piedzimu, tev atradu,
Es nomiršu tu paliksi.

Sanākati, Jāņa bērni,
Zem kuplāi ozoliņa;
Zem kuplāi ozoliņa,
Tur Jānīša goda vieta.

Iesim raudzīt

Iesim raudzīt, Jāņa bērni,
Kāda Jāņa istabiņa:
Vai ir šūta, vai ir pīta,
Vai rakstiem izrakstīta.

Jāņa mātes istabiņa
Kā rakstīti izrakstīta:
Pītin pīta, vītin vīta,
Kupliem Jāņa vainagiemi.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa mātes istabāi?
Tur spīdēja, tur vizēja
Jāņa mātes zīda kroņi.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņu galda galiņā?
Tur spīdēja, tur vizēja
Jāņu mātes lieli sieri.

Dodi sieru, Jāņu māte,
Nu ir Jāņu vakariņis!
Jāņa bērni nosaluši,
Tavus lopus pušķodami.

Dodi alu, Jāņa tēvsi,
Nu ir Jāņu vakariņis!
Jāņa bērni noguruši,
Tavus miežus apdziedoti!

Jāņa māte bēdājāsi —
Pulks sanāca Jāņa bērnu.
Nebaidiesi, Jāņa māte,
Gan tos visus pamielosi!

Kuriet augstu jāņuguni

Kuriet augstu jāņuguni
Pašā Jāņu vakarāi;
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.

Kuriet lielu jāņuguni
Augsta kalna galiņāi;
Lai maldāsi raganiņas,
Jāņu nakti staigādamas.

Šķil uguni, pūt uguni
Pašā Jāņu vakarāi;
Pūt ārā ienaidiņu
No maliņu maliņām!

Dedzi gaiši, jāņugune,
Pār deviņi novadiņi;
Pār deviņi novadiņi,
Līdz saulīte rotāsiesi.

Neguļu, neguļu

Neguļu, neguļu,
Jānīša nakti,
Lai mani liniņi
Veldrē nekrīt!

Neguļu, neguļu,
Jānīša nakti,
Lai mani rudzīši
Veldrē nekrīt!

Neguļu, neguļu,
Jānīša nakti,
Lai mani miezīši
Veldrē nekrīt!

Neguļu, neguļu,
Jānīša nakti,
Lai mani Jānīši
Veldrē nekrīt!

Neguļu, neguļu,
Jānīša nakti,
Lai mana tautiņa
Veldrē nekrīt!

Neguļu, neguļu,
Jānīša nakti,
Lai mana Latvija
Veldrē nekrīt!

Apdziedāšanās

Turatiesi, turatiesi,
Viņas puses dziedātāji,
Atspiežati gūžu kaulus,
Jele durvju stenderēi!

Čukstēdama, vaidēdama
Ķīvītiņa gaisā skrēja;
Tā čukstēja mūsu puiši,
Jāņu dziesmas neprazdami!

Pūtiet visi raibi kaķi
Ar misiņa stabulēmi,
Nu sanāca mūsu puiši
Ar tām darvas biksītēmi!

Gana stalti šitie puiši,
Vēl staltātki taisījāsi:
Gana pirka Rīgā siksnas,
Ir ta bikses nošļukušas.

Staigā vērši baurodami,
Smilšu kalnu meklēdami,
Tā bauroja mūsu puiši
Uz jaunāmi meitiņāmi.

Puiši rauda meitu godu,
Sava goda nezināja,
Būt zinājši savu godu,
Stāvu lēktu ūdenī!

Es par puisi nebēdāju,
Ne par lielu, ne par mazu;
Lielajami pliķi cirtu,
Mazajami pāri kāpu!

Lai bij diži, kas bij diži,
Mūsu puiši, tie bij diži:
Ar pakaļu gaisu šķēla,
Ar pautiemi dzirkstelītes!

Saderami, saderami,
Vai mēs kādi naidenieki;
Dziesmu dziedu, kāda bija,
Ne tā manis darināta!

Kas to saka

Kas to saka, tas meloja,
Ka ir gara Jāņu nakte;
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.

Kas Jānīša rītiņāi
Pļavas, mežus skandināja?
Jāņa bērni skandināja,
Rīta sauli gaidīdami.

Lec, saulīte, rītā agri,
Spodrē manu augumiņu!
Vakarāi noiedama,
Deldē manu pēlējiņu!

Nāci, nāci tu, saulīte,
Sen mēs tevi gaidījāmi;
Kam tik ilgi kavējiesi
Aiz viņiemi kalniņiemi?

Kā tos Jāņus sagaidīja,
Tā tos Jāņus pavadīja:
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.